Bērnu imūnsistēma un kā to “uztrenēt”

Imūnsistēma ir sarežģīta un vitāli svarīga mūsu organisma daļa. Tās galvenais uzdevums ir aizsargāt ķermeni no ārējiem uzbrucējiem, piemēram, baktērijām un vīrusiem. To veido dažādu veidu šūnas, audi un orgāni, kas sadarbojas, lai mūsu ķermenis būtu veselīgs un līdzsvarots.

Divas aizsargbarjeras: iedzimtā un iegūtā imūnsistēma

Imūnsistēmu var iedalīt divās daļās –  iedzimtajā (jeb dabiskajā) imūnsistēmā un adaptīvajā (jeb iegūtajā) imūnsistēmā.

Iedzimtā imūnsistēma ir pirmā aizsargbarjera. Tā ātri atpazīst iebrucējus un tos likvidē. Bērni ar šo aizsargmehānismu piedzimst. Šī sistēma ietver fiziskas barjeras, kas aizsargā ķermeņa iekšpusi, piemēram, āda, zarnu gļotāda, plaušas un urīnceļi, kā arī asaras un skābā kuņģa sula.

Šīs zonas, kas ir galvenās baktēriju un vīrusu iekļūšanas vietas, satur lielu skaitu dažādu pirmās aizsargbarjeras imūnšūnu. To uzdevums ir identificēt iebrucējus un vai nu tos noārdīt, vai iznīcināt.

Adaptīvā imūnsistēma un imūnā atmiņa

Kad bērna imūnsistēma sastopas ar dažādiem mikroorganismiem, tā iemācās tos atpazīt un pielāgojas, saražojot antivielas un specializētas imūnšūnas, lai efektīvāk cīnītos pret šo konkrēto iebrucēju turpmākajās saskarsmes reizēs. Šo imūnsistēmas daļu sauc par adaptīvo imūnsistēmu, jo to iegūst, saskaroties ar vīrusiem un baktērijām.

Pirmajā saskarsmes reizē ar iebrucēju adaptīvajai imūnsistēmai ir vajadzīgas vairākas nedēļas, lai saražotu atbilstošas antivielas. Turpmākajās saskarsmes reizēs ar to pašu iebrucēju imūnsistēma jau ir sagatavota un var reaģēt daudz ātrāk un efektīvāk. Šo imūnsistēmas spēju “atcerēties” patogēnu un reaģēt efektīvāk sauc par imūno atmiņu.

Lai labāk saprastu atšķirību, iedomājieties, ka iedzimtā imūnsistēma ir kā mēģinājums ielauzties dzīvoklī, uzlaužot durvis – tas darbojas ar jebkurām durvīm. Adaptīvā imūnsistēma ir kā atslēga, kas atver tikai konkrētas durvis, ļaujot iekļūt ātrāk un precīzāk.

Imūnsistēmai ir jādarbojas pareizi

Imūnsistēmai ir jādarbojas pareizajā līmenī. Ja bērnam ir novājināta imūnsistēma, tad infekcijas rodas biežāk. Tomēr, ja sistēma reaģē pārāk aktīvi, tā var nekaitīgas vielas identificēt kā draudus, izraisot alerģijas vai autoimūnas slimības, kad organisms uzbrūk savām šūnām.

Ir svarīgi, lai bērna imūnsistēma būtu līdzsvarota – ne pārāk vāja, ne pārāk spēcīga. Imūnsistēmas darbības regulēšanu sauc par imūnmodulāciju.

Vai imūnsistēmu var “uztrenēt”?

Jā. Imūnsistēmu var aktivizēt, lai tā būtu gatava cīnīties ar baktērijām un vīrusiem. Tāpat kā muskuļus, arī imūnsistēmu var “uztrenēt”. Kad mēs esam “trenēti”, mēs esam stiprāki un ātrāki – tas pats attiecas uz “uztrenētām” imūnšūnām, kas infekcijas gadījumā reaģē spēcīgāk un ātrāk, tādējādi novēršot slimības simptomu rašanos vai vismaz tos mazinot un saīsinot slimības ilgumu.

Kā atbalstīt bērna imūnsistēmu?

Imūnsistēmas trenēšanu var veicināt ar vielām, kam ir imūnmodulējoša iedarbība. Šīs vielas palīdz imūnsistēmai būt līdzsvarotai un būt gatavībā uzbrukt, kad organismā nonāk baktērijas vai vīrusi.

Šīs imunitāti veicinošās vielas satur daži uztura bagātinātāji. Ir svarīgi izvēlēties augstas kvalitātes uztura bagātinātājus, kuru drošību un efektivitāti apstiprina klīniskie pētījumi.

Ja jums ir jautājumi par to, kuri uztura bagātinātāji ir droši un efektīvi, konsultējieties ar sava bērna pediatru.