Doc. dr. med. Mateja Logara
Infekcijas slimību speciāliste, Ļubļanas Universitātes medicīnas centra Infekcijas slimību departaments

Gripa: simptomi, ārstēšana, profilakse

Gripa ir sastopama biežāk nekā domājam. Kad gripa visstraujāk izplatās, saslimst no 150 līdz 300 cilvēki uz 100 000 iedzīvotājiem, katru nedēļu saslimstot no 3000 līdz 6000 cilvēkiem. Ņemot vērā to, ka gandrīz katru gadu saslimstam paši vai mums apkārt esošie, nepietiek vien ar simptomu atpazīšanu, svarīgi ir arī zināt, kā ārstēties un sevi pasargāt.

Saaukstēšanās, gripa vai tonsilīts?

Kad nezinām, ar ko esam saslimuši, vislabāk to var noteikt pēc slimības simptomiem.

Saaukstēšanās lielākoties sākas pakāpeniski: mēs izjūtam vājumu, sāpes rīšanas laikā, rodas iesnas, šķaudīšana, galvassāpes, var arī pazust apetīte. Saaukstējoties parasti drudža nav, izņēmums ir bērni, kuriem saaukstēšanās laikā var būt arī drudzis.

Gripa parādās sezonāli, tāpēc iespēja saslimt ar gripu rudenī vai pavasara beigās ir neliela. Atšķirībā no saaukstēšanās gripa parasti sākas pēkšņi: parādās sāpes muskuļos un locītavās, drebuļi, augsta temperatūra, sauss klepus, acu sāpes un galvassāpes.

Tonsilīts arī var izraisīt augstu temperatūru, tam raksturīgākas ir spēcīgas sāpes rīšanas laikā un palielinātas un apsārtušas mandeles, uz kurām var būt arī balts aplikums. Angīnas simptomiem bieži pievienojas palielināti limfmezgli kakla daļā un zem žokļa.

Gripas infekcija

Lai saslimtu ar gripu, jāsaskaras ar vīrusu. Vīruss var iekļūt ķermenī caur sīkiem pilieniem un inficēta cilvēka elpceļu sekrētiem, bet varam inficēties arī netieši: pieskaroties priekšmetiem, uz kuriem ir elpceļu sekrēti un vīrusi.

Ja vēl neesam inficēti vai vakcinēti pret noteiktu vīrusa apakštipu, pastāv liela iespējamība, ka patiešām saslimsim pēc saskares ar to. Inficēšanās ar noteiktu vīrusa apakštipu mūs pilnībā nepasargā no gripas, bet tā novērš smagāku slimības gaitu, ja atkārtoti inficējamies ar to pašu gripas vīrusa apakštipu.

Cik bīstama ir gripa?

Ja vienlaikus necīnāmies ar citām slimībām, gripa parasti pazūd bez komplikācijām un nav bīstama.

Tāpēc, ārstējot gripu, vislabāk ir palikt mājās, dzert pietiekami daudz šķidruma un mazināt simptomus.

Veseļojoties no gripas, nav visu laiku jāguļ gultā, bet, ja jums ir drudzis un jūtaties slikti, ieteicams izvairīties no fiziskas un garīgas piepūles.

Pat tad, kad esat atveseļojies no gripas, parastās ikdienas aktivitātes ieteicams uzsākt pakāpeniski. Ziemā jābūt īpaši uzmanīgiem, vēss gaiss var izraisīt klepošanu un elpas trūkumu, jo vīrusi bojā elpceļu gļotādu, kas pasargā pret putekļu daļiņām un vīrusiem.

Kad apmeklēt ārstu?

Ir zināms, ka no gripas varam atveseļoties, neapmeklējot ārstu. Ārsts novērtēs, vai smagākas gaitas gadījumā nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, pretējā gadījumā netiks parakstītas īpašas zāles. Gripa ir vīrusa infekcija, kuras gadījumā ārstēšana ar antibiotikām nedarbojas.

Ārsts jāapmeklē tikai tad, ja neizdodas mazināt temperatūru, ja jūtat, ka smokat, vai ir grūti elpot, vai pasliktinās blakus saslimšanas. Ārsts jāapmeklē arī tad, ja īslaicīgi jutāties labāk, bet pēc tam parādījās drudzis un klepus ar strutainām gļotām. Tādā gadījumā, iespējams, papildus attīstījusies bakteriāla infekcija, kuras ārstēšanai ārsts parakstīs atbilstošas antibiotikas.

Gripas ārstēšana parasti ilgst no 7 līdz 10 dienas.

Ja cilvēkam ir laba imūnsistēma un ķermenis ir labā formā, gripas saslimšana parasti ir īsāka un vieglāka. Jauniem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām gripa var būt smagāka un ilgstošāka. Gripas gaita var būt smagāka arī, pirmoreiz inficējoties ar vienu gripas apakštipu. Katru gadu gripu izraisa vairāki vīrusa apakštipi.

Zāles pret gripu

Vīrusu infekciju ārstēšana ar antibiotikām nav efektīva, tāpēc gripas ārstēšanai nav īpašu zāļu, tomēr mēs varam ārstēt infekcijas simptomus.

Mums ir pieejams plašs pretsāpju līdzekļu klāsts, kas mazinās sāpes, un atveseļošanos paātrināt palīdz arī spēcīga imūnsistēma. Pēdējos gados ir aizvien vairāk pierādījumu tam, ka bioloģiski aktīvie polisaharīdi (IMG^®) ievērojami uzlabo imūnsistēmas darbību, kas nodrošina labāku un ātrāku ķermeņa aizsardzību pret inficēšanos ar saaukstēšanās un gripas vīrusiem.

Dabīga gripas ārstēšana

Lietojot ārstnieciskus augus un no tiem izgatavotas zāles, jārīkojas uzmanīgi, jo tie var saturēt vielas, kas nedarbojas pareizi kopā ar citām zālēm. Drošāk ir lietot zāles, kas satur tikai vienu aktīvo vielu; lietojot vairāku aktīvo vielu kombinācijas, ir grūti paredzēts, kā tās mijiedarbosies. Katrā gadījumā prātīgi ir iegādāties zāles aptiekā ar atbilstoši izglītotiem farmaceitiem, kuriem var uzdot jautājumus par iespējamām nevēlamām blakusparādībām.

Gripas profilakse

Gripu diezgan efektīvi un droši var novērst vakcinējoties. Vakcinējieties novembrī vai decembrī, pirms parādās gripa, un pēc tam atkārtoti vakcinējieties katru gadu. Vakcīna nenodrošina ilgtermiņa imunitāti un iedarbojas vienīgi pret tiem gripas vīrusa apakštipiem, ko satur vakcīna. Katru gadu izplatās dažādi vīrusa apakštipi, tāpēc arī vakcīnas sastāvs katru gadu mainās.

Lai gan vakcīna ir ļoti droša, tās efektivitāte nav 100%; tāpēc, lai gan esam vakcinējušies, varam saslimt ar gripu. Gripas profilakses efektivitāte pēc vakcinācijas samazinās, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet tas nenozīmē, ka vakcinācijai nav nozīmes.

Vakcinācija novērš smagu un sarežģītu gripas saslimšanas gaitu, samazina nevajadzīgu slimnīcas apmeklējumu skaitu un novērš papildu saslimšanu ar bakteriālu pneimoniju.

Pret gripu un saaukstēšanos varam sevi pasargāt arī, neuzturoties telpās, jo sausais telpu gaiss gļotādas padara sausākas un atvieglo vīrusu iekļūšanu ķermenī. Ieteicams arī izvairīties no vietām, kurās ir daudz cilvēku, jo ir lielāka iespēja, ka kāds no viņiem jau ir saslimis.

Vissvarīgākais ir uzturēt sevi labā fiziskā formā un ievērot sabalansētu uzturu, pietiekami daudz gulēt un atpūsties. Tas ir vienīgais veids, kā uzturēt spēcīgu imūnsistēmu, kas ir pietiekami noturīga pret visiem vīrusiem un baktērijām, kas mums uzbrūk.