Imūnsistēmas darbība ir ļoti svarīga. Vai zināt, kā tā darbojas?

Imūnsistēmas stāsts ir ļoti sarežģīts, bet tās pareizas un spēcīgas darbības noslēpums ir vienkāršs – pareizs uzturs un veselīgs dzīvesveids, kas ietver pietiekami daudz miega, atpūtas un fizisko aktivitāšu brīvajā laikā.

Bērnu imūnsistēmas attīstība

Imūnsistēma veidojas pirms dzimšanas – to sauc par iedzimto jeb nespecifisko imūnsistēmu, kas ir mūsu organisma pirmais aizsardzības līmenis. Dzimšanas brīdī bērns iegūst mātes mikrobiomu, kas atrodas gremošanas un elpošanas sistēmās un uz ādas, un barošana ar krūti ļauj bērnam turpināt saņemt imūnās šūnas un labvēlīgās pienskābes baktērijas, kas veicina imūnreakcijas veidošanos. Nonākot saskarē ar apkārtējo vidi, bērns iegūst tā saukto specifisko imunitāti un izveido imūnšūnas, kas aizsargā ķermeni pret specifiskiem antigēniem.

Imūnsistēmas darbību ietekmē visa apkārtējā vide, bet visvairāk – klimats, kādā bērns ir piedzimis un audzis, kā arī bērna uzņemtā pārtika. Pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids ir pareizas un spēcīgas imūnsistēmas attīstības un uzturēšanas pamats.

Imūnsistēmas darbību ietekmē visa apkārtējā vide, it īpaši klimats, kādā bērns ir piedzimis un audzis, kā arī bērna uzņemtā pārtika.

Pārtika spēcīgai imūnsistēmai

Pārtika satur barības vielas, kas var tieši ietekmēt imūnsistēmas darbību. Imūnsistēmas regulēšanā piedalās vitamīni, piemēram, A, C, D, E un B kompleksa vitamīni, un it īpaši tādas minerālvielas kā cinks, selēns un varš. Vitamīni un minerālvielas tiešā vai netiešā veidā ietekmē gļotādu un ādas aizsargājošās funkcijas un imūnšūnu, piemēram, makrofāgu, neitrofilo šūnu un limfocītu, veidošanos.

Pārtika satur barības vielas, kas var tieši ietekmēt imūnsistēmas darbību.

Kas ietekmē imūnsistēmu?

Imūnsistēmu pastāvīgi ietekmē vide, kurā konkrētajā brīdī atrodamies. Disbalanss, ko izraisa:

• nepareizs uzturs,
• nepietiekams miegs,
• nepietiekama fiziskā aktivitāte un
• atrašanās sliktos laikapstākļos

mūsu ķermenim rada stresu, padarot to uzņēmīgu pret infekcijām un dažādām slimībām.

Spēcīga vai vāja imūnsistēma

Imūnsistēma reaģē uz visām šīm izmaiņām, izveidojot noteiktu skaitu kāda veida imūnšūnu un molekulu, tāpēc to var raksturot kā “labu” vai “sliktu”, “spēcīgu” vai “vāju”. Ņemot vērā to, ka mūsdienu Rietumu kultūrā esam pastāvīgi pakļauti nesabalansētam dzīvesveidam, imūnreakcija bieži vien ir pārāk vāja vai pat pilnīgi neatbilstoša, un tā iespējamās sekas var būt biežas infekcijas un slimības.

Palīdzība imūnsistēmai

Tādēļ zinātnieki sāka pētīt pārtikas un augu izcelsmes dabīgas vielas, kas varētu uzlabot un modulēt imūnsistēmas darbību, un arvien vairāk tiek pieminētas vielas, kam ir imūnmodulējošas īpašības – tās sauc par imūnmodulatoriem.

Rūpējieties par savu imūnsistēmu, lai tā varētu parūpēties par jums!

Spēcīga imūnmodulējoša iedarbība ir ne tikai vitamīniem un minerālvielām, bet arī labvēlīgajām pienskābes baktērijām, polifenoliem un tādām vielām kā beta glikāni, kā arī savienojumiem, kas atrodami dažu sugu augos, piemēram, piparmētrās, rožu saknēs, plūškokā un citos. Imūnmodulējoša darbība ietver imūnsistēmas stimulēšanu imūnšūnu veidošanai (leikocīti un limfocīti), tā arī samazina kļūdainu vai autoimūnu reakciju, kuras laikā imūnsistēma vēršas pret paša ķermeņa šūnām un audiem.

Beta glikāni

Viena no visplašāk pētītajām imūnmodulējošajām vielām ir beta glikāni. Tie ir saliktie ogļhidrāti, kas dabīgā veidā ir atrodami raugos un sēnēs. Klīniskie pētījumi liecina, ka beta glikāniem, kas iegūti no sēnēm, it īpaši austeru sānausēm, ir būtiski spēcīgāka terapeitiskā iedarbība nekā no raugiem iegūtiem savienojumiem. Beta glikānu darbība visbiežāk izpaužas, aktivizējot makrofāgus, imūnšūnas, kas ķermeni pasargā no infekcijas, bet sen ir zināma arī to darbība pret audzējiem.

Rūpējieties par savu imūnsistēmu, lai tā varētu parūpēties par jums!