Kā bērnībā attīstās imūnsistēma, un kas to ietekmē?

Normālas grūtniecības gaitā ir svarīgi, ka bērna imūnsistēma nereaģē pret mātes antigēniem (molekulām, kas ierosina imūno atbildi), bet pēc dzimšanas situācija uzreiz mainās – bērna imūnsistēmai ir jāreaģē pret dažādiem faktoriem vidē, kurā bērns dzīvo.

Imūnsistēma dzimšanas laikā, un tās darbība

Imūnsistēmu var iedalīt divās lielās daļās: iedzimtajā un iegūtajā imūnsistēmā. Iedzimtā imūnsistēma ir pirmā aizsargbarjera, jo tā aizsargā cilvēka ķermeni pret baktēriju, vīrusu un parazītu invāziju ar fiziskiem šķēršļiem (piem., ādu), papildu aizsargmehānismiem (piem., kuņģa skābi) un imūnajām šūnām, kuru uzdevums ir noteikt un iznīcināt nezināmus mikroorganismus. Imūnās šūnas, kas darbojas iedzimtajā imūnsistēmā ietver, piemēram, fagocītus, bazofilus un eozinofilus, kā arī dabīgās galētājšūnas, kas attīstās jau grūtniecības laikā. Neraugoties uz to, iedzimtā imūnsistēma dzimšanas laikā vēl nav pilnībā attīstījusies, un tās darbība ir ierobežota salīdzinājumā ar pieaugušā iedzimto imūnsistēmu. Priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem pastāv vēl lielāki bakteriālu un vīrusu infekciju attīstības draudi, jo imūno šūnu skaits būtiski palielinās tieši grūtniecības beigās.

Iedzimtās imūnsistēmas reakcija ir ātra, tomēr nespecifiska, tādēļ tā ir mazāk efektīva nekā iegūtās imūnsistēmas reakcija. Attīstības laikā iegūtās imūnsistēmas šūnas, B limfocīti un T limfocīti sastopas ar molekulām, kas ir slimību ierosinātāju sastāvdaļas. Pamatojoties uz to, nākamā sastapšanās reizē imūnās šūnas atpazīst slimību ierosinātājus un reaģē pret tiem, novēršot slimības attīstību. Limfocīti izveidojas jau prenatālās attīstības laikā, bet iegūtā imūnsistēma pēc dzimšanas vēl joprojām attīstās. Tādēļ iegūtās imūnsistēmas efektivitāte zīdaiņiem ir zemāka salīdzinājumā ar vecākiem bērniem un pieaugušajiem.

Iedzimtās imūnsistēmas reakcija ir ātra, tomēr nespecifiska, tādēļ tā ir mazāk efektīva nekā iegūtās imūnsistēmas reakcija.

Imūnsistēma bērnībā pakāpeniski attīstās

Galveno aizsardzību pret infekciju slimībām agrā bērnībā sniedz mātes antivielas, ko bērns grūtniecības laikā saņem caur placentu, bet pēc dzimšanas – dzerot mātes pienu. Papildus mātes antivielām, bērni, barojot ar krūti, saņem arī dažādas vielas, kas veicina imūnsistēmas nobriešanu.

Laika gaitā imūnsistēma spēj nodrošināt labāku aizsardzību pret slimību ierosinātājiem, jo imūnās šūnas pēc iepriekšējām vīrusu, baktēriju un parazītu infekcijām ir izveidojušas dažādu antivielu komplektu, ar kurām cīnīties pret infekcijām. Papildus imūnsistēmas darbība uzlabojas dažādu stimulu dēļ, piemēram, no saskares ar pārtiku un dažādām ieelpotām molekulām, un infekciju risks būtiski samazinās, jo šādā veidā bērns izveido antivielas pret dažādiem dzīvībai bīstamu slimību ierosinātājiem. Līdz ar to imūnsistēma sniedz labu aizsardzību pret infekcijām pieaugušā vecumā, bet vecumā tā samazinās.

Veselīgs uzturs būtiski veicina imūnsistēmas darbību

Veselīgs uzturs nodrošina visus optimālai imūnsistēmas darbībai nepieciešamos makro un mikro elementus. Mikroelementiem ir būtiska nozīme imūnsistēmas darbībā, jo vitamīni un minerālvielas (piem., A, C, D, B2, B12 vitamīni, folijskābe, dzelzs, cinks) veicina imūno šūnu skaita palielinājumu un lielāku to aktivitāti, kā arī veicina antivielu veidošanos, ar kurām ķermenis cīnās pret infekciju. Tajā pašā laikā ir svarīgi nelietot lielāku mikroelementu apjomu par ieteicamo dienas devu, jo pārāk liels noteiktu mikroelementu apjoms var pat palēnināt imūnsistēmas darbību.

Pietiekami daudz miega veicina labu veselību

Pētniekiem novērojot miega ilguma ietekmi uz bērnu veselību, tika noteikts, ka miega trūkums bieži izraisa palielinātu ķermeņa svaru, kas var veicināt citu slimību attīstību, un miega trūkums ir saistīts arī ar mācīšanās problēmām un emocionālām un/vai uzvedības problēmām. Miega trūkums tāpat ietekmē imūnsistēmu, izraisot samazinātu noteiktu imūno šūnu skaitu un samazinātu imūno šūnu izdalīto aktīvo vielu skaitu.

Mikrofloras ietekme uz imūnsistēmu

Ar vārdu “mikroflora” mēs saprotam mikroorganismu grupu, kas mīt noteiktā vietā, piemēram, zarnās (zarnu mikroflora). Daudzu cilvēka ķermenī mītošu mikroorganismu nozīme ir ārkārtīgi būtiska veselīgai gremošanai un svarīgu mikroelementu, piemēram, noteiktu vitamīnu, uzņemšanai, un tie ietekmē arī imūnsistēmas attīstību.

Mikrofloras būtisko nozīmi imūnsistēmas attīstībā ir parādījuši pētījumi, kuros pētnieki uzraudzīja sterilā vidē dzimušu un uzaugušu peļu attīstību, kuras dēļ tām nebija savas mikrofloras. Izrādījās, ka šie dzīvnieki cieta no imūnsistēmas defektiem un to veselības stāvoklis uzlabojās jau dažas dienas pēc saskares ar normālu mikrofloru.

Pētījumi ir parādījuši vairākus pozitīvus probiotiku lietošanas efektus uz pieaugušo veselību, tostarp pozitīvus efektus uz imūnsistēmu, un noteikti pētījumi parāda arī probiotiku lietošanas pozitīvo ietekmi uz bērnu veselību. Jāuzsver, ka visas probiotikas nav vienādas, un tādēļ mums jāizvēlas probiotikas, kuras klīniskos pētījumos ir pierādītas kā drošas un piemērotas bērniem. Viens no vispārbaudītākajiem probiotiskajiem celmiem ir Lactobacillus rhamnosus GG, un ir noteikts, ka bērni, kas lietoja šo probiotisko celmu, ātrāk atveseļojās no caurejas. Papildus tam probiotiku lietošana samazināja arī vidusauss iekaisuma un augšējo elpceļu infekciju – deguna gļotādas, deguna blakusdobumu, sinusu un rīkles infekciju – attīstības risku.

Imūnsistēmas darbību veicina arī imūnmodulatoru lietošana

Imūnmodulatori ir vielas, kas ietekmē imūnsistēmas darbību, un tās ietver kurkumu, alveju, žeņšeņu un beta glikānus. Pētījumi parāda, ka no norādītajām vielām beta glikāniem ir lielākais imūnmodulējošais efekts. Beta glikāni ir dabīgi polisaharīdi (cukuri), kas atrodami noteiktās sēnēs un raugā un ietekmē jaundzimušā imūnās šūnas un iegūto imūnsistēmu.

Lūivilas Universitātes Patoloģijas un laboratorijas medicīnas departamenta pētnieki ir noteikuši, ka beta glikānu lietošana bērniem ietekmē imūnsistēmu. Viņi pētījumā iesaistīja 40 bērnus, kuri beta glikānus uztura bagātinātāja formā lietoja katru dienu vienu mēnesi, kura laikā pētnieki uzraudzīja antivielu skaitu un vispārējo labsajūtu. Viņi noteica, ka beta glikānu lietošana bērniem stimulēja imūnsistēmu.

Bērniem piemēroti uztura bagātinātāji, kas satur no austeru sānauses izolētu dabīgu polisaharīdu (beta glikānu), ir Defendyl-Imunoglukan P4H^® Junior.

Literatūra:

1. Simon A.K. in sodelavci, 2015. Evolution of the immune system in humans from infancy to old age. Proceedings, Biological Sciences, 282(1821):20143085.
2. Childs C.E. in sodelavci. 2019. Diet and immune function. Nutrients, 11(8): 1933.
3. Vevticka V. in sodelavci, 2019. Beta glucan: Supplement or drug? From laboratory to clinical trials. Molecules, 24(7): 1251.
4. Ibarra-Coronado E.G. in sodelavci, 2015. The bidirectional relationship between sleep and immunity against infections. Journal of Immunology Research, 2015: 678164.
5. Besedovsky L. in sodelavci, 2019. The sleep-immune crosstalk in health and disease. Physiological Reviews, 99(3): 1325-1380.
6. Maggini S. in sodelavci, 2018. Immune function and micronutrient requirements change over the life course. Nutrients, 10(10): 1531.
7. Quin C. in sodelavci, 2018. Probiotic supplementation and associated infant gut microbiome and health: a cautionary retrospective clinical comparison. Scientific Reports, 8:8283.
8. Vandenplas Y. in Savino F., 2019. Probiotics and prebiotics in pediatrics: What is new? Nutrients, 11(2): 431.
9. Kaminogawa S. in Nanno M., 2004. Modulation of immune functions by foods. Evidence based Complementary Alternative Medicine, 1(3): 241-250.
10. Ashraf R. in Shah N.P., 2014. Immune system stimulation by probiotic microorganisms. Critical Reviews in Food Science and Nutrition, 54(7): 938-956.
11. Richter J. in sodelavci, 2015. Beta-glucan affects mucosal immunity in children with chronic respiratory problems under physical stress: clinical trials. Annals of translational medicine, 3(4): 52.
12. Hojsak I. in sodelavci, 2017. Probiotics in children: What is the evidence? Pediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutrition, 20(3):139-146.
13. Liu S. in sodelavci, 2013. Lactobacillus rhamnosus GG supplementation for preventing respiratory infection in children: a meta-analysis of randomized, placebo-controlled trials. Indian Pediatrics, 50(4):377-381.
14. Hojsak I. in sodelavci, 2010. Lactobacillus GG in the prevention of gastrointestinal and respiratory tract infections in children who attend day care centers: a randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Clinical Nutrition, 29:312-316.