Vecāka gadagājuma cilvēki un imūnsistēma

Imūnsistēma ir dažādu šūnu apvienojums, ko spēcīgi ietekmē novecošanās. Tādēļ ar vecumu imūnsistēmas reakcija uz stimuliem ir mazāk izteikta. Līdz ar to vecāki cilvēki ir uzņēmīgāki pret lipīgām slimībām un no tām atveseļojas ilgāk, viņu atbilde pret vakcināciju ir vājāka, un viņiem biežāk attīstās vēzis un noteiktas autoimūnas slimības.

Šo imūnsistēmas darbību būtiski ietekmē arī veselīgs dzīvesveids. Tādēļ vecāka gadagājuma cilvēkiem ir īpaši svarīgs veselīgs un sabalansēts uzturs, pietiekami daudz fizisko aktivitāšu un aizsardzība pret lipīgām slimībām ar vakcināciju.

Kā imūnsistēma ar vecumu mainās?

Viena no pētītākajām novecošanās sekām ir pavājināta imūnsistēmas funkcija. Vecāka gadagājuma cilvēku imūnsistēma vājāk reaģē uz jauniem slimību ierosinātājiem vai pat tādiem ierosinātājiem, kuri cilvēkam iepriekš nav radījuši problēmas. Tādējādi vecāka gadagājuma cilvēki ir uzņēmīgāki pret lipīgām slimībām, piemēram, gripu.

No otras puses, iekaisumi, ko izraisa iedzimtās imūnsistēmas darbība, ir spēcīgāki un ilgstošāki. Tādēļ vecākiem cilvēkiem biežāk ir iekaisuma slimības, piemēram, kardiovaskulāras slimības, Alcheimera un Parkinsona slimības un osteoartrīts.

Pasargājiet sevi no lipīgām slimībām vakcinējoties

Lipīgu slimību attīstības risku var samazināt vakcinējoties. Gripa ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta slimība, kas lielāku risku rada tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem līdz piecu gadu vecumam un grūtniecēm, jo šajās riska grupās slimība parasti attīstās smagākā formā. Tādēļ eksperti iesaka vakcinēties, jo tas ne tikai novērš slimības, bet arī to bieži pavadošo komplikāciju attīstību.

Vakcinējot vecāka gadagājuma cilvēkus, mēs būtiski samazinām gripas attīstības iespēju, bet pilnībā nodrošināt to, ka slimība neattīstīsies nemaz, diemžēl nav iespējams.

Problēma ir tā, ka novecošanās dēļ vecāka gadagājuma cilvēku imūnsistēmas šūnas uz vakcīnu nereaģē tik spēcīgi kā jaunāku cilvēku šūnas, tāpēc dažiem vecākiem cilvēkiem attīstās slimība arī pēc vakcinēšanās. Ir svarīgi uzsvērt, ka vakcinēšanās joprojām visvairāk samazina gripas attīstības risku, bet vienlaikus ieteicams ievērot citus pasākumus aizsardzībai pret lipīgām slimībām.

Veselīgs un sabalansēts uzturs veicina labāku imūnsistēmas darbību

Efektīvai imūnajai atbildei ķermenim nepieciešams daudz enerģijas. Lai nodrošinātu pietiekamu enerģijas daudzumu, mums jāievēro atbilstošs uztura režīms. Pētījumi ir parādījuši, kas sabalansēts uzturs, kas satur visus makro (ogļhidrāti, olbaltumvielas) un mikro elementus (minerālvielas, vitamīni) vecāka gadagājuma cilvēkiem var uzlabot imūnsistēmas darbību, kas izpaužas kā labāka imūno šūnu reakcija. Tika parādīts arī tas, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ikdienā lieto vitamīnus un minerālvielas, ir labāka reakcija pret vakcināciju (piem., pret gripu vai pneimokoku infekcijām) un viņiem veidojas vairāk antivielu, ar kurām ķermenis cīnās pret infekciju.

Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē imūnsistēmu

Vairāki pētījumi parāda, ka fiziskās aktivitātes ietekmē imūnsistēmas darbību. To parādīja arī pētījums, ko veica Suzanne G. Leveille no Amerikas Nacionālā novecošanās institūta (American National Institute on Aging). Šajā pētījumā viņa iesaistīja 1365 sievietes vecumā no 55 līdz 80 gadiem un sešus gadus uzraudzīja viņu dzīvesveidu. Izrādījās, ka tām sievietēm, kuras bija fiziski aktīvas, bija mazāka infekciju, vēža un plaušu slimību attīstības iespēja.

Eksperti apgalvo, ka fiziski aktīvu vecāka gadagājuma cilvēku imūnsistēma reaģē efektīvāk, saskaroties ar slimības ierosinātāju. Atšķirību starp fiziski aktīviem un neaktīviem vecāka gadagājuma cilvēkiem parāda dažāda imūno šūnu aina; fiziskās aktivitātes uzlaboja to imūno šūnu skaitu un aktivitāti, kas aizsargā ķermeni pret vīrusu un baktēriju infekcijām, kā arī vēža radītām izmaiņām.

Līdz ar novecošanos ir samazināta arī vakcinēšanās efektivitāte, jo imūnsistēma pret vakcīnu nereaģē tik spēcīgi kā jaunībā. Izrādās, ka ilgtermiņā vismaz mērena fiziskā aktivitāte veicina imūnās atbildes pret vakcīnām uzlabošanos un labāku aizsardzību pret kaitīgiem vīrusiem un baktērijām.

Kā vēl mēs varam veicināt imūnsistēmas darbību?

Vēstures laikā vairāki pašgatavoti līdzekļi saturēja noteiktu veidu sēnes to pozitīvās iedarbības dēļ, kas, kā mūsdienās zināms, lielākoties ir saistīta ar polisaharīdiem, ko sauc par beta glikāniem. Tās ir lielas cukuru molekulas, kas ir dažādu sēņu sastāvā un kam ir pierādīta imūnsistēmas funkciju veicinoša iedarbība.

Divi norvēģu un britu ekspertu veikti pētījumi ar vairāk nekā 100 brīvprātīgajiem ir parādījuši, ka beta glikāni pozitīvi iedarbojas uz imūnsistēmas darbību un arī vecāka gadagājuma cilvēkiem veicina imūno šūnu veidošanos.

Beta glikānus var lietot uztura bagātinātāju veidā, un viens no šādiem bagātinātājiem ir Defendyl-Imunoglukan P4H^®, kas satur austeru sānauses beta glikānus.

Literatūra:

• Pinti M. in sod., 2016. Aging of the immune system – focus on inflammation and vaccination. European Journal of Immunology, 46(10): 2286-2301.
• Faragher R. in sod., 2014. Better immunity in later life: a position paper. Age (Dordr), 36(3): 9619.
• Bigley A.B. in sod., 2013. Can exercise-related improvements in immunity influence cancer prevention and prognosis in the elderly?
• Nikolich-Zugich J., 2014. The aging immune system: Challenges for the 21st Century. Seminars in Immunology, 24(5): 301-302.
• Pae M. in sod., 2012. The role of nutrition in enhancing immunity in aging. Aging and Disease, 3(1): 91-129.
• Senchina D.S. in Kohut M.L., 2007. Immunological outcomes of exercise in older adults. Clinical interventions in Aging, 2(1): 3-16.
• Smetana J. in sod., 2018. Influenza vaccination in the elderly. Human Vaccines & Immunotherapeutics, 14(3): 540-549.
• Fuller R. in sod., 2017. Yeast-derived beta-1,3/1,6 glucan, upper respiratory tract infection and innate immunity in older adults. Nurtition, 39-40:30-35.
• Gaullier J.M. in sod., 2011. Supplementation with a soluble beta-glucan exported from Shiitake medicinal mushroom Lentinus edodes (Berg.) singer mycelium: a crossover, placebo-controlled study in healthy elderly. International Journal of Medicinal Mushrooms, 13(4):319-326.